Ir pienākusi vasara. Tas ir atvaļinājumu laiks, kad mēs braucam uz vasarnīcām un laukiem, kur jūsu mīlulis, pa ziemu nosēdējies dzīvoklī, var pēc sirds patikas izskraidīties un spēlēties. Diemžēl, šī bezrūpīgā atpūta bieži tiek iztraucēta. Vasaras karstumā sunim uzglūnošo briesmu vārds ir – karstuma dūriens.
Par šo parādību ir dzirdējuši gandrīz visi suņu īpašnieki, bet tikai nedaudzi zina, kas šajā gadījumā ir jādara.
Praktiski katrai dzīvai radībai ir mehānisms, kas aizsargā to no pārkaršanas. Diemžēl suņiem „dzesēšanas sistēma” ir slikti attīstīta. Suņi nesvīst: sviedru dziedzeru vietā viņu ādā ir izvietoti dziedzeri, kas izdala tā saucamos tauksviedrus. Šī substitūcija nav ūdeņaina (tā praktiski neiztvaiko), bet līdzīga taukiem, un tās uzdevums ir ieziest vilnu, piešķirot tai ūdens atgrūšanas spēju.
Vienīgais līdzeklis, kuru suņi izmanto, lai atbrīvotos no liekā siltuma, ir siltuma zudums no mēles virsmas un mutes dobuma gļotādas. Temperatūras paaugstināšanās gadījumā suns „izkar mēli līdz zemei” un sāk paātrināti elpot.
Ir jāatceras arī tas, ka suņi ir klāti ar biezu vilnas kārtu. Pat ņemot vērā to, ka līdz vasarai suns daļu vilnas zaudē, tās dēļ spēcīgas pārkaršanas iespējamība pieaug. Īpaši bieži hipertermija piemeklē suņus ar melnu kažoka nokrāsu. Vispārzināms ir tas, ka šī krāsa vislabāk absorbē siltuma starus.
Kā rodas karstuma dūriens ?Ja jūsu suns ir kustīgs, tam pietiek pusstundu paskraidīt spožā saulē. Ir espējama arī pretēja situācija – suns iekārtojas nosnausties piesaulē. Īpaši bīstama ir suņa atrašanās ierobežotas svaiga gaisa apmaiņas apstākļos.
Tipisks piemērs: īpašnieki atstāj suni automašīnā, kas saulainā dienā ir novietota atklātā vietā. Dzīvniekam pietiek atrasties tikai īsu brīdi tādos apstākļos, lai iestātos smaga hipertermija (karstuma dūriens).Karstuma dūriena simptomi .Karstuma dūriena pirmās pazīmes: paātrināta sekla elpošana, bāli vai ar asinīm pielieti acu āboli, nobālējusi vai stipri piesarkusi (bordosarkana) mēle un smaganas. Bālums vai „asiņainums” ir atkarīgs no tā, vai suņa asinsvadi no pārkaršanas ir paplašinājušies vai sašaurinājušies. Vēl viens simptoms ir ļoti vājš, ar grūtībām sataustāms pulss (to labāk ir noteikt uz gūžas artērijas). Nākošās pazīmes liecina par galvas smadzeņu hipoksiju: suns kļūst gurdens, ar acīm slikti seko kustīgiem priekšmetiem, vāji reaģē uz komandām. Īpaši smagos gadījumos dzīvniekam iestājas ģībonis vai komatozs stāvoklis. Atšķirt ģīboni no komas ir diezgan viegli: ja ģīboņa gadījumā suņa zīlītes reaģē uz gaismu (sašaurinās), tad komatoza stāvokļa gadījumā nav arī šādas reakcijas. Koma ir organisma galējais stāvoklis, tālāk iestājas nāve.
Neatliekamā palīdzība.Karstuma dūriena gadījumā pirmām kārtām dzīvnieks ir jānodrošina ar lielu daudzumu svaiga gaisa un jāpārtrauc paaugstinātas temperatūras iedarbība (piemēram, jānogulda suni ēnā). Suņiem ļoti labi attīstīts zemādas kapilāru tīkls,tāpēc ātrai atvēsināšanai var aptīt suni ar aukstā ūdenī samērcētu palagu vai
dvieli. Ūdenim ir jābūt tik lielā daudzumā, lai varētu saslapināt vilnu. Tai pašā laikā ir svarīgi nesaaukstēt suni! Ja blakus ir ūdenskrātuve, tad hipertermijas agrīnās stadijās (kamēr nav iestājies ģībonis vai komatozs stāvoklis) lietderīga ir peldināšana. Tikai nevajag pēc peldināšanas noguldīt suni caurvējā: slapjas vilnas gadījumā tas var veicināt radikulītu. Visas šīs rekomendācijas ir derīgas tikai salīdzinoši vieglos gadījumos. Protams, ja sunim iestājas ģībonis vai koma, ne par kādu apliešanu ar ūdeni nevar būt runa. Smagos gadījumos vienīgais līdzeklis ir vērsties pēc iespējas ātrāk pie speciālistiem.
Sekojiet dzīvnieka stāvoklim, sargājiet to no tiešu saules staru ietekmes,neatstājiet neuzmirkli aizslēgtā automašīnā – tādā gadījumā jūsu suns būs pasargāts no hipertermijas-saules dūriena.
izmantotā informācija no www.infovet.lv
Saturs 