Labvēlīgais blusu vairošanās periods Latvijas apstākļos ir no jūlija beigām līdz novembra sākumam. Taču blusu aktivitāti novēro jau sākot ar martu.
Vienas nedēļas laikā pieaugusi blusa spēj izdēt 162 oliņas, no kurām jau pēc trim nedēļām 65 atgriezīsies kā pieaugušas blusas.
Blusu dēļ dzīvokļos rodas problēmas: oliņas, kāpuri un kūniņas nokļūst grīdas spraugās, paklājos un mīkstajās mēbelēs visā dzīvojamajā platībā. Lielāko daļu dzīves blusas nepavada uz dzīvnieka. Tās galvenokārt uzturas apkārtējā vidē. Tikai pirms intensīvas olu dēšanas blusas pārvietojas uz mājdzīvniekiem, lai sūktu asinis. Šajā laikā inficētas blusas ar siekalu palīdzību dzīvnieka ķermenī ievada infekcijas slimību ierosinātājus vai parazītus.
Blusa pēc pārošanās izdēj olas, no kurām 10 dienu laikā izšķiļas kāpuri, kas savukārt 10 dienu laikā iekūņojas un kļūst par kūniņu. Kūniņā attīstās pieaugusi blusa, kura labvēlīgas temperatūras, mitruma, gaisa svārstību ietekmē var izšķilties un tūdaļ nonākt uz dzīvnieka. Kūniņa ir ļoti rezistenta (izturīga) pret apkārtējās vides iedarbību, un šādā veidā blusas pārziemo līdz nākamā gada attīstībai labvēlīgam periodam (kūniņas iztur līdz pat -15°C zemu temperatūru).
Galvenie pasākumi cīņā ar blusām:
*regulāri atblusojiet dzīvnieku (šķidrie, skaustā pilināmie vai kontakta medikamenti darbojas apmēram vienu mēnesi, bet blusu siksnas darbības ilgums atkarīgs no dzīvnieka lieluma);
*regulāri tīriet grīdas paklājus ar putekļu sūcēju, tīriet dzīvnieka guļvietu, regulāri to mazgājiet;
*veiciet grīdas remontu; ja grīdas dēļos radušās lielas spraugas;
*tīriet kāpņu telpas un smilšainus pagalmus (var veikt apstrādi ar ūdenī atšķaidāmiem pretblusu līdzekļiem);
*ja dzīvniekam ir alerģiskas izcelsmes nieze pret blusu kodieniem, negaidiet, līdz tā pāriet hroniskā formā - griezieties pie veterinārārsta, jo, parādoties alerģijas pazīmēm, pretblusu līdzekļi neārstēs alerģiju;
*regulāri attārpojiet dzīvnieku, jo blusas pārnēsā lenteņu tārpu kāpurus.
Saturs 