Uzmanību-čūskas !

Latvijā sastopamās čūskas.

No trim Latvijā sastopamajām čūsku sugām divas pārstāv zalkšu(Colubridae) dzimtu, bet odze – odžu (Viperidae) dzimtu.
ZALKTIS
Zalkti (Natrix natrix) var sastapt gandrīz visā Latvijas teritorijā. Šīs sugas pārstāvji galvenokārt uzturas ūdeņu krastos, mitros mežos un pļavās, taču ir novēroti arī parkos un pat piemājas dārziņos. Zalktis ir aktīvs dienā, bet nakti pavada slēptuvē. Šī čūska barojas ar vardēm, krupjiem un to kurkuļiem, dažkārt medī ķirzakas, putnu un zīdītāju mazuļus, ēd arī zivis. Patiesībā zalktis ļoti ilgi var iztikt bez ēšanas. Parasti viņš ziemo grauzēju alās, zem koku saknēm, bet briesmu gadījumā atrij barību vai arī izdala ļoti smirdīgu, dzeltenbaltu šķidrumu.


GLUDENĀ ČŪSKA
Otra šīs dzimtas suga –gludenā čūska (Coronella austriaca) – Latvijā sastopama reti, tā iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā. Gludenā čūska sastopama sausos krūmājos, smilšainās nogāzēs, laucēs un pļavās; viņai nepatīk mitras vietas un ūdens. Gludenā čūska pārtiek galvenokārt no ķirzakām, taču ēd arī sīkus zīdītājus, putnus un kukaiņus, un medījumu parasti nožņaudz, apvijoties ap to. Briesmu brīžos izrāda agresivitāti un izdala smirdīgu šķidrumu. Abiem šiem zalkšu dzimtas pārstāvjiem nav indes dziedzeru, tāpēc tās nav indīgas.



ODZE
Vienīgā indīgā čūska pie mums ir odze (Vipera berus). No abiem minētajiem zalkšu dzimtas pārstāvjiem odze atšķiras arī pēc izskata – tai ir trīsstūrveida, nedaudz saplacināta galva, bet uz muguras tumšs līkloču zīmējums, kam abās pusēs ieapaļi plankumi. Mēdz būt arī pilnīgi melnas vai sarkanīgi brūnas odzes bez līkloču zīmējuma. Visbiežāk šīs čūskas var sastapt izcirtumos, purvos, pļavās, krūmājos, retāk mežos. Tās barojas ar peļveidīgajiem grauzējiem, vardēm, ķirzakām, ēd arī putnu mazuļus. Īpaši aktīvas ir karstā un saulainā laikā. Medījumam odze iekož ar indes zobiem,nogaida indes iedarbību un pēc tam medījumu aprij. Visindīgākā odze ir pavasarī pēc ziemas guļas.





Lai arī suņus indīgās čūskas (pie mums – odzes) sakož krietni retāk nekā cilvēkus, jāņem vērā, ka čūskas kodums sunim var beigties letāli. Pēc čūskas kodiena sunim var būt alerģiskā vai traumatiskā tūska. Cilvēki parasti zina vietas, kur redzētas odzes, un turp savus mīluļus nelaiž. Ir bijuši gadījumi, ka čūska sakož suni katru vasaru – suns siekalojas, trīc, neko neēd, sakostajā vietā ir tūska, bet pēc pāris dienām viss pāriet. Nav dzirdēts, ka kāds suns būtu nomiris no čūskas kodiena. Tiesa, ja odze sakož ļoti maza auguma suni, medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties!

ŅEM VĒRA!
• Nekādā gadījumā čūskas sakostam sunim nelieto žņaugu vai spiedošo pārsēju! Ar neprofesionālu rīcību tikai radīsi sarežģījumus.
• Sakosto vietu izskalo ar lielu daudzumu ūdens (var izmantot arī vāju lillā graudiņu šķīdumu).
• Ja sunim sākas muskuļu krampji, viņš siekalojas, trīc un palielinās acu zīlītes vai arī pats savām acīm esi redzējis, ka tavu suni tiešām sakož odze, un viņam strauji kļūst slikti, nekavējoties ved suni uz tuvāko klīniku!